Kad dibinātājs dibina uzņēmumu, peļņa ir tāls sapnis. Ja uzņēmums tiek dibināts tikai ar mērķi gūt peļņu, dibinātājs būs vīlies. Uzņēmumā nav peļņas, un, ciktāl tas attiecas uz ilgtermiņu, tā netiek apsolīta vai garantēta. 95% jaundibināto uzņemumu šajā cieš neveiksmi.
Veselīgs jaundibinātais uzņēmums ir tas, kurā dibinātāji veidoja uzņēmumu, jo viņi tirgū atklāja vajadzību, kas vai nu vispār nav apmierināta, vai arī uzskatīja, ka viņi varētu to apmierināt labāk nekā citi. Dibinot jaunuzņēmumu, tā izveides mērķis ir apmierināt vajadzību. Tas ir tas, kas dod enerģiju dibinātājam. Tas ir tas, par ko viņš vai viņa aizraujas. Esmu atklājis, ka uzņēmuma dibinātāju kopīga iezīme ir lepnums: lepnums par piedāvāto produktu vai pakalpojumu un vajadzību, ko tas apmierina. Vēlāk, ja vajadzību apmierina efektīvi, uzņēmums kļūst rentabls.
Šāda veida domāšana efektīvi apmierināt tirgus vajadzības, ir neaizstājama, ja uzņēmums vēlas strādāt ilgtspējīgi. Uzņēmumam jābūt rūpīgam, lai uzturētu klientu apmierinātību. Taču uzņēmumam augot, pieaug arī risks zaudēt šo domāšanas veidu. Tiek piesaistīti “Profesionāļi”, kuri pārvalda uzņēmumu pēc finanšu rādītājiem, kas bieži vien liek klienta vajadzībām atkāpties pie lēmumu pieņemšanas galda. Viens veids, kā noteikt, vai uzņēmums izpilda klientu vajadzību apmierināšanas mērķi, ir aplūkot atkārtotu pārdošanu. Savā profesionālajā praksē kā organizatoriskais terapeits es uzstāju ne tikai uz ieņēmumu vai peļņas, bet arī atkārtotu pārdošanas apjomu mērīšanu. Nepietiek vienkārši izlemt, ko darīt mūsu klientu labā. Mums arī jāizlemj, ko darīt mūsu ieinteresēto pušu labā, ko darīt ar tiem resursiem, kas nepieciešami, lai efektīvi uzturētu klientu apmierinātību, investoriem, darbiniekiem, sabiedrību kopumā utt. Taču arī ar to nepietiek. Ja mēs koncentrēsimies tikai uz “ko darīt” un ignorēsim “ko nedarīt”, galu galā realitāte mums trāpīs sejā.
Papildu kaitējums, blakusparādības, no tā , ka mēs darām to, ko mums nevajadzētu darīt, var būt dārgākas un bīstamākas, nekā ieguvumi no tā, ko mēs darām. Piemēram, pasakot cilvēkiem, ko darīt, un pāvēlot viņiem to darīt, tas var ietekmēt morāli tik nelabvēlīgā veidā, ka tas grauj organizācijas kultūru. Tas ir dārgāk, nekā ieguvums no mērķa sasniegšanas. Šādā gadījumā ilgtermiņa izmaksas būs lielākas nekā īstermiņa ieguvumi. Tas, manuprāt, notika ar prezidentu Trampu. Viņš pievērsa uzmanību “ko darīt” tādā veidā, kas, manuprāt, negatīvi ietekmēja Amerikas sajūtu par godīgu spēli, integrāciju, komandas darbu un savstarpējo uzticēšanos un cieņas sajūtu. Daudzi cilvēki piekrita lielai daļai no tā, ko viņš darīja, un tāpēc viņš ieguva 70 miljonus balsu. Taču viņa nolaidība neapsvērt “ko nedarīt” radīja papildu kaitējumus, no kuriem viens bija ietekme uz sabiedrību un tās pamatvērtībām, kas lika 77 miljoniem cilvēku balsot pret viņu.
Mēģinot apmierināt savu klientu vajadzības, apstājieties un padomājiet: “Vai ir kādas citas ieinteresētās puses, kuras varētu ietekmēt tas, ko mēs darām?” Un ņemiet vērā ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā ieinteresētās personas. Padomājiet par mūsu bērniem un mazbērniem. Kas ar viņiem notiks, ja, meklējot peļņu, mēs iznīcināsim vidi? Vai tur nevajadzētu būt dažiem pašu noteiktiem ierobežojumiem, kurus mēs nolemjam nepārkāpt? Tātad, kādam vajadzētu būt korporācijas mērķim, kura sasniegšanas gadījumā peļņa ir atlīdzība par šī mērķa sasniegšanu?
Organizācija, kas efektīvi apkalpo savus klientus, kuru dēļ tā pastāv; ņemot vērā dažādas ieinteresētās puses, īstermiņā un ilgtermiņā uzņēmums ir VESELĪGS. Rezultatīvs īstermiņā nozīmē klientu vajadzību apmierināšanu. Efektīvs īstermiņā nozīmē klienta vajadzību apmierināšanu par zemākām izmaksām, nekā klients ir gatavs maksāt, lai apmierinātu savas vajadzības. Ilgtermiņā tas nozīmē rezultatīvi un efektīvi pielāgoties pārmaiņām.
Organizācijas veselībai jābūt katras organizācijas mērķim. Ja organizācija ir veselīga, tai būs ilgtspējīgi panākumi. Bez veselības tai būs ļoti īss panākumu līmenis, ja vispār.
Bloga raksta autors: Dr. Ichak Kalderon Adizes
Grāmatas “Tiecoties pēc Uzplaukuma” (“The Pursuit of Prime”) autors.
