Panākumus gūst tie uzņēmumi, kuri ir viselastīgākie.
Šis ir labs mīta piemērs, jo tā ir 20. gs. 90. gados radusies iedoma. Mēģinot atdzīvināt birokrātijas, daudzi vadības pārmaiņu guru ieteica atbrīvoties no struktūras un hierarhijas. “Tas vairos uzņēmumu elastīgumu,” viņi mūs iedrošināja. Attiecībā uz novecojošiem uzņēmumiem viņiem varētu būt taisnība, taču augošu uzņēmumu šāds ceļš iznīcinās.
Elastīgums ir raksturīgs uzņēmumiem, kas atrodas augšanas posmos, un kontrole – tā pretsvars – ir raksturīga uzņēmumiem novecošanas posmos. Absolūts elastīgums nozīmē pilnīgu kontroles trūkumu, un absolūta kontrole nozīmē pilnīgu elastīguma trūkumu. Šīs galējības nosaka elastīguma un kontroles nepārtraukto attiecību robežas. Uzņēmumi uzplaukumā atrodas šo attiecību centrā, iesaistījušies nebeidzamā cīņā uzturēt smalko līdzsvaru starp elastīgumu un kontroli.
Es tīšām izmantoju vārdu “smalkais”, jo ir vajadzīgs tik maz, lai pagrūstu uzņēmumu vienā vai otrā virzienā. Kad virsroku iegūst administratori, uzņēmums nosveras pārmērīgas kontroles virzienā un upurē savu elastīgumu. Ja virsroku gūst uzņēmēji, tad uzņēmums kļūst elastīgāks un zaudē kontroli. Uzplaukuma uzņēmuma augstākajai vadībai vienmēr ir jāseko līdzi šīm līdzsvara svārstībām.
Uzņēmums, kas ir pārlieku elastīgs, nespēj neko daudz paredzamā kārtā sasniegt, jo cilvēki plivinās pārāk daudzos dažādos virzienos. Lai gan pilnīgs elastīgums ir pieņemams augošā uzņēmumā tā zīdaiņa posmā, “aiziet, aiziet!” uzņēmumam tas izrādīsies postošs.
Savukārt uzņēmumu, kurš atrodas aristokrātijas posmā, jau ir novājinājusi pārmērīga kontrole. Kontrolējošu struktūru un procesu samazināšana un kultūras, kas veicina risku uzņemšanos un elastīgumu, ieviešana iedvesīs atjaunojošus spēkus, un tie aizkavēs uzņēmuma lejupslīdi.
Īstais posms, kad uzņēmumam iedibināt kontroles pasākumus, ir pusaudža gadi. Augot un attīstoties aplidošanas, zīdaiņa un “aiziet, aiziet!” posmos, uzņēmumiem ir jāpaliek brīviem un elastīgiem, gataviem mainīt virzienu un acumirklī ķert rokā svaigi radušās izdevības. Pusaudža gadi prasa, lai uzņēmumi sagatavotos nākamajam posmam – uzplaukumam. Lai sasniegtu uzplaukumu, uzņēmumiem vispirms ir jāiegūst kontrole pār finansēm un operatīvo darbību. Tas pēc definīcijas nozīmē kontroles ieviešanu. Es nedomāju tādu kontroli, kas apspiež iniciatīvu. Es runāju par kontroli, kas palīdz uzturēt saskanīgu un paredzamu operacionālo darbību. Elastīgums – vismaz tā pārmērīgs daudzums pusaudža gados – var neļaut uzņēmumam sasniegt uzplaukumu, un var gadīties, ka uzņēmums vispār nenonāk uzplaukumā, bet nokļūst pa taisno dibinātāja slazdā.
P.S. Šis raksts ir fragments no Dr.I.K.Adizesa grāmatas “The Pursuit of Prime” (lat. “Tiecoties pēc Uzplaukuma”), kas drīzumā gaidāma arī latviski
